Visi, pat pieredzējušākie sēņotāji, var apmaldīties mežā. Vienmēr paņemiet līdzi mobilo tālruni, līdzi ņemiet sērkociņus, nazi un ūdeni. Valkājiet spilgtas krāsas apģērbu. Maz ticams, ka pazudīsit, ja jums ir moderns GPS uztvērējs. Tomēr ir vairākas metodes, kas palīdzēs jums izvairīties no nepatīkamas situācijas mežā, kad jums nav ne jausmas, kur iet un ko darīt.
Instrukcijas
1. solis
Pirmkārt, atcerieties zīmes, kas palīdzēs jums noteikt kardinālos punktus bez kompasa palīdzības, kas jums, iespējams, nav pie rokas. Tas ir fakts, ka vasarā saule ir 7 rītā austrumos, 13:00 dienvidos un 19:00 rietumos. Tāpēc saulainā dienā, ja jums ir līdzi pulkstenis, varat noteikt virzienu, kurā jums jāiet. Jebkurā gadījumā apmēram no 10 līdz 17 stundām saule būs uz dienvidiem no jums, nevis uz ziemeļiem.
2. solis
Ja jūs dodaties mežā mākoņainā, mākoņainā dienā, citas zīmes palīdzēs jums orientēties. Saule vairāk silda koku, pauguru un citu priekšmetu dienvidu pusi. Piemēram, sūnas uz akmens aug tikai ziemeļu pusē. Paskaties uz bērza mizu: dienvidu pusē tā miza vienmēr ir baltāka un tīrāka nekā ziemeļos. Brīvi stāvoša koka zari ir blīvāki un garāki dienvidu pusē. Bagāžnieka ziemeļu pusē aug ķērpji un sūnas.
3. solis
Ja mežā redzat celmu, pievērsiet uzmanību augšanas gredzenu atrašanās vietai uz izcirtuma: uz ziemeļiem attālums starp gredzeniem ir mazāks nekā celma dienvidu pusē.
4. solis
Skudru pūznis, kas atrodas pie koka vai akmens, atrodas uz dienvidiem no tā. Brīvi stāvošā skudru pūznī dienvidu puse ir līdzenāka, ziemeļi stāvāki.
5. solis
Ja ziemā apmaldījies mežā, ievēro to pašu vispārīgo likumu: dienvidu pusi vairāk silda saule, tāpēc, piemēram, sniegs ātrāk kūst uz dienvidiem no koka vai akmens.
6. solis
Dzelzceļa, maģistrāļu, līča trokšņi palīdzēs arī orientēties mežā. Suņu riešana nozīmē, ka kaut kur salīdzinoši netālu, visticamāk, ir apmetne.
