1985. gadā vairākas Eiropas valstis Luksemburgā parakstīja līgumu, pateicoties kuru vēlāk parādījās tā saucamā Šengenas zona. Zonas īpatnība ir tāda, ka no starptautisko ceļojumu viedokļa tā darbojas kā vienota valsts, kurā robežkontrole tiek veikta tikai ieceļojot un izejot no Šengenas zonas, bet uz valsts iekšējām robežām tās nav. ir parakstījuši līgumu. Šķiet, ka šajās dienās Šengenas zonas statusā notiek dažas izmaiņas.
Mūsdienās Šengenas zonā ietilpst divdesmit sešas valstis, kuru kopējā platība pārsniedz 4 miljonus kvadrātmetru. km un kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 400 miljonus cilvēku. Pirmo reizi ilgajos līguma gados pārvietošanās Eiropā varētu būt sarežģīta. Izmaiņu, kuras plānots ieviest Šengenas līgumā, iemesls, pirmkārt, ir migrantu skaita pieaugums no citiem reģioniem. Tomēr daži analītiķi uzskata, ka robežas šķērsošanas režīma izmaiņas apgrūtinās un aizņem daudz laika, taču neietekmēs migrācijas līmeni.
2012. gada pavasarī Francija un Vācija nosūtīja pieprasījumu Eiropas Savienības prezidentūrai Dānijai, pieprasot tiesības pieņemt lēmumu par pārvietošanās brīvības pagaidu ierobežošanu, ja atsevišķās valstīs pastāv draudi drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. valstīs.
2012. gada jūnija sākumā ES Ministru padome pieņēma šos Šengenas līguma grozījumus. Saskaņā ar grozījumiem zonas valstu valdības vajadzības gadījumā var ieviest kontroli uz savām iekšējām robežām līdz pagaidu slēgšanai, vēsta RIA Novosti. Šo pasākumu var ieviest, piemēram, ja kādā no valstīm saasinās bēgļu problēma.
ES valstu iekšpolitisko departamentu vadītāji sanāksmē Luksemburgā vienbalsīgi atbalstīja iniciatīvu. Attiecīgo valstu Iekšlietu ministrijas vadītāji vienojās arī par kopīgas rīcības mehānismu ārkārtas gadījumos. Tajā pašā laikā maksimālais robežas slēgšanas periods nedrīkst pārsniegt divus gadus. Lai visas izmaiņas stātos spēkā, tās jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai.
Komentējot līguma grozījumus, Dānijas tieslietu ministrs M. Bedskovs pauda bažas par migrantu problēmu un pauda viedokli, ka šajos gadījumos drošības nodrošināšanas pasākumu ķēdē nedrīkst būt vāju saišu. Iespējams, ka drīz eiropiešiem, kuri nav pieraduši pie robežām, atkal būs jāpielāgojas rindām robežkontroles punktos.
