Reiz savienības valstij, ko sauc par Čehoslovākiju, bija valsts robeža, kuru šķērsojot, varēja nokļūt divās pilnīgi atšķirīgās pasaulēs - kapitālistiskajā un sociālistiskajā. Pirmo kartē pārstāvēja Rietumvācija (FRG) un Austrija, otro - Austrumvācija (VDR), Polija, Ungārija un Padomju Savienība (Ukrainas PSR). Bet pēc labi pazīstamajiem 90. gadu sākuma politiskajiem notikumiem pašreizējai Čehijas Republikai ir palikuši tikai četri kaimiņi - tagad apvienojusies Vācija, Austrija, Polija un Slovākija, kas no tās bija atdalījušās.
PSRS, uz redzēšanos
Neatkarīgā Čehijas Republika jeb Čehija sāka mainīt un legalizēt pašreizējās robežas tūlīt pēc izstāšanās no CSFR (Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas) 1993. gada 1. janvārī. Tātad divi "pārejas" gadi pirms gada sabrukuma tika nosaukti Otrā pasaules kara Čehoslovākijas (Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas) vārdā. Valsts, kurā sociālistisko valstu militāri politiskais bloks sauca par "Varšavas paktu", tika izformēts nedaudz agrāk.
Četru gadu desmitus Čehoslovākija, kas veidoja sociālismu, robežojās gan ar kapitālistisko FRG un Austriju, gan citiem Eiropas sociālistu nometnes pārstāvjiem - Ungāriju, Vācijas Demokrātisko Republiku, Poliju un pat PSRS. Bet, tā kā politiskā un cieši saistīta teritoriālā pārdale Eiropā notika ne tikai bijušās Čehoslovākijas teritorijā, bet arī citās kontinenta valstīs, izmaiņas izrādījās nopietnas. Pirmkārt, "pretpadomju" VDR un "naidīgā" VDR, un tāpēc labprāt pieņemot čehu emigrantus, FRG, kas kļuva par vienotu Vāciju, uz visiem laikiem pazuda no pasaules kartes.
Otrkārt, pēc mierīgās "šķiršanās" ar Slovākiju, ko vēlāk sauca par "samtu", suverēnā Čehijas Republika zaudēja kopējo robežu ne tikai ar Ungāriju, bet arī ar Ukrainu, kas līdz tam laikam bija pametusi PSRS. Starp citu, Čehoslovākijas sadalīšanās divās atsevišķās valstīs ir vienīgais šāds gadījums Eiropā, kam nebija pievienots bruņots konflikts, asiņu izliešana, savstarpējas teritoriālās robežas prasības un citas revolucionāras pārmērības.
Visbeidzot, treškārt, jaunizveidotajai valstij kontinenta centrā ir jauna robeža - ar tās radniecīgo Slovākiju. Kopējais robežas joslas garums tagad ir 1880 km. Čehoslovākijā tas bija dabiski ilgāks. Čehijas robežas garākais posms atrodas ziemeļos un savieno to ar Poliju 658 km attālumā. Otrajā vietā ir Čehijas un Vācijas robeža valsts rietumos un ziemeļrietumos - 646 km, un tā ir nedaudz zemāka par līderi. Trešā garākā ir dienvidu valsts robeža ar Austriju, tā sasniedz 362 km. Un pēdējo, ceturto vietu ieņem austrumu un jaunākā robeža ar Slovākiju - tikai 214 km.
Malas netālu no robežas
Atsevišķus Čehijas reģionus sauc par "malām", un gandrīz visi no tiem robežojas ar vienu vai pat divām kaimiņvalstīm. Jo īpaši Dienvidbohēmijas reģionam ar galvaspilsētu Česke Budejovicē, kas atrodas Bohēmijas vēsturiskā reģiona dienvidos un daļēji Morāvijā, ir 323 km kopīgu robežu ar Austriju un Vāciju. Vācijai blakus ir vēl četri reģioni - Pilzene (tās galvaspilsēta ir Pilzene, Prazdroi alus un Skoda automašīnu pilsēta), Karlovi Vari (pus krieviski runājoša kūrortpilsēta ar ārstnieciskajiem avotiem Karlovi Vari), Usti nad Labem, kas slavena ar Rudny, Labskie un Luzhitsky Mountains) un Liberec (Liberec). Turklāt pēdējā ģeogrāfiski atrodas tuvu ne tikai Vācijai (kopējās robežas garums ir 20 km), bet arī Polijai (130 km).
Ar bijušo Polijas Tautas Republiku un tā Silēzijas kalnrūpniecības reģionu Čehiju savieno kopēja robeža vēl četros reģionos - Pardubicē (Pardubice), Kralovehradskiy (Hradec Králové), Olomouc (Olomouc), kur tā ir visilgākā. - 104 km, visbeidzot, Morāvijas-Silēzijas apgabalā (Ostrava). Ziemeļos un ziemeļaustrumos Morāvijas un Silēzijas reģions ir ciešā kontaktā ar Poliju, bet dienvidaustrumos ar Slovākiju. Kopējā robeža ar "radinieku" pastāv arī Karpatu Zlinas reģionā (Zlín) un Dienvidmorāvijā (Brno), blakus tām atrodas ne tikai Slovākijas, bet arī Austrijas pierobežas zona.
Vienota Eiropa
2004. gadā Čehija ienāca tā sauktās Eiropas Savienības un Šengenas līguma zonā, likvidējot apsardzi un atverot robežas brīvai pārvietošanās iespējām. Turklāt visas pierobežas valstis - Austrija, Vācija, Polija un Slovākija - ir pievienojušās arī Eiropas Savienībai. Vēl pārsteidzošāk ir fakts, ka pirmās vietas to ārzemnieku skaitā, kuri ieradās Čehijā ne tikai šāda populāra tūrisma dēļ (slovāki ārpus konkurences), bet arī šeit apmetās, ir ukraiņu, vjetnamiešu un Krievi.
