ES ir vairāku Eiropas valstu savienība, un tā paplašinās. Pats apzīmējums ES ir Eiropas Savienības saīsinājums. Valsts piederību Eiropas Savienībai formāli iezīmē Māstrihtas līguma parakstīšana. No 2014. gada vasaras Eiropas Savienībā ir 27 valstis.
Eiropas Savienības vēsture un būtība
ES vai krievu valodā ES ir starptautiska asociācija, kas dažos veidos var atgādināt valsti un citos veidos organizāciju, bet patiesībā tas ir kaut kas cits. Eiropas Savienība nav starptautisko tiesību subjekts, bet tā piedalās starptautiskajās attiecībās.
Ideja, ka Eiropas valstīm vajadzētu apvienoties, cilvēku prātos ir bijusi jau ilgu laiku. Tika izveidotas un izformētas dažādas militāras apvienības, taču politiķi domāja par vienotas mierīgas organizācijas izveidi pēc Pirmā pasaules kara beigām. Bet tajā laikā viss aprobežojās tikai ar diskusijām. Patiesa darbība sākās ar to, ka 1951. gadā izveidoja Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, kuras mērķi bija tīri ekonomiski. Tajā ietilpst Vācija, Francija, Beļģija, Nīderlande, Itālija un Luksemburga. Kopiena izrādījās ļoti veiksmīga, tāpēc tika nolemts apvienošanās ideju attiecināt arī uz citām dzīves jomām. 1957. gadā tika izveidota atomu enerģijas kopiena. 1967. gadā izveidojās pamatstruktūra, kas vēlāk pārtapa par Eiropas Komisiju, Padomi, Tiesu un Parlamentu.
Vēlāk tika parakstīts 1992. gada Māstrihtas līgums, kas noteica galvenos Eiropas Savienības noteikumus. Tie ir nozīmēti kā starpvaldību sadarbība starptautiskajā politikā un drošībā, tieslietās un iekšlietās. Tika atrisināts arī vienotās valūtas jautājums. Tad tika apspriesta papildu informācija, kā rezultātā 1997. gadā tika parakstīts Amsterdamas līgums. Eiropas Savienības paplašināšanās un jaunu dalībvalstu iekļaušana ir izaicinājums 21. gadsimtam.
ES valstis
1958. gadā sešas valstis (Beļģija, Itālija, Vācija, Francija, Nīderlande un Luksemburga) parakstīja līgumus par Eiropas Ekonomikas kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu. Šīs divas kopienas kļuva par Eiropas Savienības mugurkaulu.
1973. gadā Dānija, Lielbritānija un Īrija pievienojās Eiropas Savienībai. 1981. gadā Grieķija pievienojās savienībai. 1986. gadā pievienojās Spānija un Portugāle. 1995. gadā Austrija, Zviedrija un Somija pievienojās Eiropas Savienībai. Vairākas valstis ir pieteikušās dalībai, tāpēc tās ir sākušas aktīvi uzlabot savas ekonomiskās un sociālās struktūras. 2004. gadā Eiropas Savienībai pievienojās Ungārija, Kipra, Lietuva, Latvija, Čehija, Igaunija, Malta, Slovēnija, Slovākija, Polija. 2005. gadā Maķedonija pievienojās Eiropas Savienībai. Rumānija un Bulgārija tika pieņemtas 2007. gadā.
Būtu jāsaprot, ka Eiropas Savienība un Šengenas līgums nav viens un tas pats. Dažas valstis pieder abām asociācijām, citas tikai vienai. Ir arī eiro valūtas zona, ne visas Eiropas Savienības valstis tajā ir iekļautas.