Senajā Āhenes pilsētā, kas atrodas Beļģijas, Nīderlandes un Vācijas krustojumā, atrodas vecākā viduslaiku katedrāle Eiropā. Āhenes katedrāle (Aachener Dom) tās ilgās vēstures laikā ir piedzīvojusi 35 vācu karaļu un 14 karalienes kronēšanu. Katedrāli sāka būvēt 786. gadā pēc Kārļa Lielā pavēles.
Katedrāles kodols ir Bizantijas stila impērijas kapela. Kapela iedvesmojusies no Itālijas San Vitale bazilikas, kuru var redzēt astoņstūru formās, zelta mozaīkās un svītrainās arkās. Katedrāles grīda ir izgatavota no marmora.
Āhenes katedrāle satur vissvarīgākās kristietības relikvijas, kuras sauc par "lielajām relikvijām". Starp tiem: Jaunavas Marijas apakšveļa, Kristus zīdaiņa autiņi, josta, kuru Kristus valkāja krustā sišanas laikā, un plīvurs, uz kura tika nocirsts Jānis Kristītājs. Lielās relikvijas tiek izstādītas tikai reizi septiņos gados, tāpēc paveiksies tiem, kas 2014. gada jūnijā varēs apmeklēt Āhenes katedrāli.
Arhitektūras ziņā Āhenes katedrāle ir liela akmens ēka ar sešpadsmit malām. Iekšējā zāle ir astoņstūraina, to ieskauj apaļa galerija ar bronzas žogu. Kapelas kupola augstums ir 31 metrs, un katedrāles velves atbalsta marmora kolonnas, kas datētas ar Karolingu laikmetu. Dievišķo dievkalpojumu laikā imperators un viņa svīta kāpa sienu biezumā novietotajās spirālveida kāpnēs uz otrā līmeņa galeriju. Rietumu ieeju rotā 8. gadsimta bronzas durvis, to svars ir 4 tonnas.
Tronī augšējā galerijā tika kronēti Vācijas imperatori. Tās sienās jūs varat redzēt 13 vitrāžas no krāsaina stikla. Viņu augstums ir 30 metri.
Katedrāle tika uzcelta un pabeigta gandrīz tūkstošgadē. Pastāv leģenda, ka savulaik nauda par celtniecību bija jālūdz no velna apmaiņā pret pirmā cilvēka dvēseli, kurš ienāca pabeigtajā katedrālē. Bet pilsētnieki izrādījās viltīgāki un ielaiduši vilku katedrālē, un steidzīgais velns nepamanīja aizstāšanu.
