Pilis Eiropā sāka parādīties saistībā ar feodālisma attīstību. Jaudīgas izturīgas ēkas pasargāja iedzīvotājus no pastāvīgiem kaimiņu uzbrukumiem un teritorijas sagrābšanas. Mūsdienās viduslaiku Eiropas pilis ir vēstures pieminekļi, iekarojumu un piedzīvojumu, intrigu un nodevības, kā arī muižniecības un goda liecinieki.
Viduslaiku pils Blūisa Francijā ir pazīstama visiem Aleksandra Dumas piedzīvojumu prozas faniem. Šis majestātiskais un nepieejamais mājoklis jau sen ir bijis iecienīts honorāru mērķis. Šeit ap ķēniņiem un princiem bieži pulcējās izsmalcināta rakstnieku, mākslinieku un dzejnieku sabiedrība. Tiek uzskatīts, ka greznas ažūra kāpnes izgudroja Leonardo da Vinči. Šīs pils vēsturē ir asiņainas lappuses, jo tieši tās sienās tika nogalināti hercogs de Guise un Lotringas kardināls.
Blūzi 18. gadsimtā beidzot pameta autoratlīdzība. Pils ēkas tika sadalītas mazās telpās un nodotas kazarmām. Revolūcijas laikā tas cieta no vandāļiem un tika nopietni bojāts, visas karaļa emblēmas tika iznīcinātas. 19. gadsimta vidū pils tika atjaunota pēc arhitekta Dubana plāna. Restaurācija bija diezgan spēcīga, un ēka tika nopietni pārveidota, taču tieši šajā formā tā ir saglabājusies līdz mūsdienām.
Čehijas pils Pernštejn joprojām tiek uzskatīta par skaistāko Morāvijā, to sauc par vietējās pils arhitektūras pērli. Ēka ir labi saglabājusies, neskatoties uz lielo vecumu. Pernštejns tika uzcelts 13. gadsimta beigās pēc godājamā muižnieka un karaļa meistara Viļema I pavēles. Tad to ieskauj grāvis ar ūdeni, kas ļāva nodrošināt papildu aizsardzību tikai ar neliela sastāva palīdzību. Šī iemesla dēļ to sauca par salu, bet šodien ap to ir izvietoti skaisti dārzi.
Marienburga, ķieģeļu pils gandrīz 20 hektāru platībā, atrodas Polijā. Tas ir viens no galvenajiem šīs valsts apskates objektiem un nozīmīgs tūrisma centrs. Šajā vietā sākotnēji 13. gadsimtā tika uzcelta neliela sarkano ķieģeļu ēka. Vēlāk to pārbūvēja, kad Teitoņu ordeņa lielmeistars pili paziņoja par savu rezidenci. XIV gadsimtā cietoksnis kļuva par krustnešu patvērumu, vēl stiprāku un izolētāku. 15. gadsimta vidū to poļi iekaroja, un 20. gadsimta vidū to rūpīgi atjaunoja.
Hohensalcburgas pils Austrijā ir viena no nedaudzajām šādām ēkām, kas vēl nekad nav iekarota. 16. gadsimtā tas tika ielenkts 61 dienu, tā sienās patverot princi Matē Langu no dumpīgajiem pilsētniekiem, taču nekad nepadevās. Napoleona karu laikā to bez cīņas nodeva Francijas armijai un pārvērta par kazarmām un ieroču noliktavu. 20. gadsimta sākumā pils bija cietums, kurā tika turēti nacistu noziedznieki. Mūsdienās tas ir populārs tūristu galamērķis. Hohensalcburgā ir kara vēstures muzejs un ieroču kolekcija, un no Zalcburgas pilsētas centra ved gleznains vagoniņš.
