"Lufthansa" stjuartes streiko kopš 2012. gada augusta beigām. Tas ietekmēja pasažierus, jo visi gaisa reisi, tostarp uz Krieviju, tika atcelti. Personāls atteicās strādāt ar pilnu spēku.
Sākotnējā Lufthansa stjuartes alga ir 1533 eiro 23 centi. Bet darbinieki pieprasa algu palielināšanu par 5%. 19 tūkstošus biedru atbalsta neatkarīgā arodbiedrība Ufo.
Atlaižot 3,5 tūkstošus darbinieku, uzņēmums plāno ietaupīt 1,5 miljardus eiro. Tajā pašā nolūkā tiek plānots veikt meitas aviokompānijas - Germanwings - reformu. Un tiem, kas tika atlaisti no galvenā biroja, tika piedāvāts pāriet uz šīm bažām, taču ar mazāku algu.
Streiks skāra Frankfurtes, Berlīnes un Minhenes lidostas. Rezultātā tika atcelti aptuveni 300 reisi. Tas ir noticis jau iepriekš. Lidojumu pavadoņi veica masveida neapmierinātību ar savu oficiālo stāvokli. Viņu radītie zaudējumi uzņēmumam tika lēsti vairāku miljonu eiro apmērā.
Dalībniekus neapmierina vadības politika izmaksu ietaupījumu un darba apstākļu ziņā. Jo īpaši viņus neapmierina fiksētā alga, pagaidu darbinieku pieņemšana darbā un papildu darba diena. Tikšanās vietu neviens nepaziņoja, stjuartes šo jautājumu izlēma 6 stundas pirms sanāksmes. Sarunas notika vairākas dienas, un to rezultātā naudas pabalsti pieauga par 3%.
Lidostas darbinieku masveida demonstrācija noveda pie pasta darbības traucējumiem. Pasta sūtījumu pārsūtīšana, tostarp no Vācijas uz Krieviju, sākās kavēšanās līdz 5 dienām. Krievi nevar izlidot no Vācijas, kā arī nevar iekļūt tajā pa gaisu.
Lufthansa atvainojas pasažieriem un piedāvā izmantot citu aviokompāniju vai dzelzceļa pārvadātāju pakalpojumus. Koncerna vadība visiem atmaksās pilnu biļetes cenu.
Daļu lidojumu Lufthansa plāno uzticēt trešo personu apakšuzņēmējiem, kuri izmanto lētāku darbaspēku. Darbinieki to uzskata par neizdevīgu, tāpēc pieprasa saglabāt esošās vakances un garantēt piespiedu atlaišanu. Vadības pārstāvji ir gatavi pieņemt nosacījumus, bet līdz 2012. gada beigām, kas streikotājiem nemaz neder.
Pēc Vācijas transporta ministra Pētera Ramsauera teiktā, streiks, ja puses nepanāks kompromisu, dos nopietnu triecienu ekonomikai.
