Piektdien, 2012. gada 6. jūlijā, Gelendžiku piemeklēja spēcīga lietusgāze, un tikai dažu stundu laikā nokrita trīs mēnešu nokrišņi. Rezultātā sākās plūdi. Tās seku likvidēšanas laikā kūrortpilsētā tika izsludināts ārkārtas režīms, un Gelendžikas pludmales tika atzītas par peldēšanai bīstamām.
Tūlīt pēc niknās katastrofas, kas skāra trīs Krasnodaras apgabala pilsētas (Krymsk, Novorossiysk un Gelendzhik), Rospotrebnadzor stingri ieteica atpūtniekiem Gelendzhik uz laiku atteikties no peldēšanās Melnajā jūrā. Tas bija saistīts ar paaugstinātu ūdens piesārņojuma risku pēc plūdiem.
Kā ziņo Interfax, jūras plūdu nopietni skartais ūdens Gelendžikā neatbilda spēkā esošajiem standartiem; 48 no 64 pludmalēm pilsētā bija slēgtas. Rospotrebnadzor darbinieki atpūtai tikai 16 pludmalēs atzina par veselībai drošu. Vietās, kur bija aizliegts peldēties, tika izlikti melni karogi.
Visus ierobežojumus bija plānots atcelt, tiklīdz jūras ūdens un smilšu laboratorijas testi pilsētas pludmalēs dod pozitīvus vai apmierinošus rezultātus. Tika ņemti 88 ūdens paraugi un veikti vairāki pasākumi, lai uzlabotu tā mikrobioloģiskos parametrus. Tika veikta papildu ūdens hlorēšana, un tiem, kas nonāca saskarē ar plūdiem, - nepieciešamās vakcinācijas.
Tikai dažas dienas pēc dabas katastrofas Krievijas galvenais sanitārais ārsts Genādijs Oniščenko sniedza paziņojumu par ūdens (jūras un krāna ūdens) bakterioloģisko analīžu atbilstību SES kvalitātes standartiem un visiem peldēšanās aizliegumiem pludmalēs. no Gelendžika tika atcelti.
Eksperti apliecina, ka nav jēgas slēpt negatīvo informāciju. Pirmkārt, tāpēc, ka situācija plūdu skartajās pilsētās ir īpašā kontrolē un atbildība pat par vienu slimu cilvēku, nemaz nerunājot par epidēmiju, gulsies uz Rospotrebnadzor pārstāvjiem.
Kā apstiprina vietējās infekcijas slimību slimnīcas ārsti, 2012. gada jūlija beigās pie viņiem netika uzņemts neviens pacients ar aizdomām par slimībām, kas saistītas ar jūras ūdens piesārņošanu.
